Kognitīvā terapija.
„Nekonstruktīvas” ievirzes noskaidrošana,
to saprašana, domāšanas parorientēšana uz
„konstruktīvām” ievirzēm un darbības principiem.
Racionāli-emotīva terapija
(kognitīvās rekonstruēšanas forma).
Mums nav tiešo
reakciju uz vairākām situācijām, musu emocionālās
reakcijas ir atkarīgas no tā, kā mēs uztveram notikumus. Ne
jau notikumi uztrauc, sarūgtina, kaitina mūs, bet
paņēmiens, ar kura palīdzību mēs interpretējam un
saprotam tos.
Sressoterapija.
Cilvēka atbrīvošana no
problēmsituācijas caur speciāli veidoto stressu. Pareizi
uztverts un apzināti pārdzīvots stress var palīdzet
cilvēkam viņa iekšējo resursu un spēju
saprašanā. Stressoterapija kā metode balstīta uz
cilvēka organisma spēju adaptēties grūtajos
apstākļos. Tas palīdz atrisināt dažāda veida problēmas
no nervu sistēmas saslimšanas līdz ģimenes strīdam.
Logoterapija.
Viens no ekzistenciālās psihoterapijas
veidiem, balstīts un eksistēšanas jēgas analīzi.
Saskaņā ar logoterapiju, cilvēku uzvedības motivējošais
spēks ir tieksme atrast un realizēt pasaulē eksistējošo
jegu.
Smilšu terapija.
Formas veidošana smilšu
terapijā sākas ar tiešo ķermeņa kontaktu ar
dabiskajiem materiāliem (smiltis un ūdens), kas ir savdabīgs
dialogs starp rokām (iekšējo pasauli) un smiltīm (lietu
pasauli).
Pasaku terapija.
Pasaku un mitiloģiskie stāsti
kā paņēmiens veidot bērnā zināšanās par
Pasauli, par viņu pašu, par cilvēku attiecībām
Pasaulē, par dzīves svarīgiem notikumiem, tieksmēm,
vēlmēm, bailēm un daudz ko citu, kas ir Pasaulē.
Makslas terapija.
Zīmēšanas, veidošanas
no plastilīna pielietošana, aplikāciju, leļļu, masku
veidošana kā paņēmiens pazemināt
sasprindzinājumu. Mērķis: paātrināt terapijas
progresu.
Psihodrāma.
Klasiskā psihodrāma – ir grupas
terapetiskais process, kurā lieto dramatiskās improvizācijas
insrumentu cilvēka iekšējās pasaules
izmeklēšanai. Mērķis: adekvātas uzvedības
iespēju un sadarbības ar cilvēkiem paplašināšana.
Ģimenes sistēmas terapija.
Ir īpašs psihoterapijas veids,
vērst uz starppesonības attiecību korekciju, tā
mērķis ir ģimenes emocionālo traucējumu
novēršana, kas ir vairāk izteikts „slimjo” ģimenes loceklim.